Kmiotka ir deminutīva forma no kmiot, kas nozīmē "zemnieks" vai "vienkāršs cilvēks", bet ar negatīvu, nicinošu nokrāsu, apzīmējot neizglītotu, rupju vai nepievilcīgu personu.
Dziesmā varone dzied: "Mamo, nie chcę za mąż nie zniosę Mężusia kmiotka spotkać" (Mammu, es negribu precēties, es nepanesīšu satikt vīriņu-zemnieciņu). Šis vārds ir interesants, jo tas atklāj viņas vēlmi pēc kaut kā vairāk nekā parastas laulības ar vienkāršu vīrieti, uzsverot viņas ambīcijas un vēlmi pēc aizraujošākas dzīves. Tas nav ikdienišķs vārds, un tā lietojums piešķir dziesmai raksturu.
Šī ir koķeta, mazliet pārspīlēta dziesma par meiteni, kura atsakās no mierīgas laulības un parastas dzīves. Viņa mammai atkārto: “Mamo, nie chcę za mąż” [Mammu, es negribu precēties], jo vēlas “spīdumu”, aplausus un vietu ļaužu pūļa uzmanības centrā. Viņa negrib ik dienu tikai izlikties un dzīvot kā nejauša garāmgājēja. Vārds “kmiotek” šeit ir nievājošs apzīmējums vienkāršam, neizsmalcinātam lauku puisim, bet viņa sapņo par mīlestību ar spārniem, nevis par vīru, kas būtu garlaicīgs vai nepiemērots.
Tikmēr tēvam viņa iztēlo ainu pie mājas vārtiem: vasara smaržo pēc ceriņiem, un kāds braucējs ierodas, lai aizvestu viņu nezināmajā. Viņas sapnis ir teatrāls un mazliet komisks: pielūdzējs ceļos pie viņas kājām, bet viņa gaida arī kādu “drania” [nelieti, palaidni], kas būtu tā vērts, lai viņu mīlētu. Tomēr aiz šīs bravūras ir ļoti tieša atzīšanās: “Bo mi jest miłości ciągle brak” [jo man joprojām ļoti trūkst mīlestības]. Rozā vīteņaugs, mandeļu smarža un tauriņi rada saldu sapņu pasauli, taču tauriņi viņu īsti neapskauj. Viņa grib nevis jebkādu laulību, bet lielu, gandrīz pasakainu mīlestību.