Vārds "vesiliirtoon" nozīmē "akvaplanēšanā" vai "hidroplanēšanā". Tas ir tehnisks termins, kas apraksta situāciju, kad transportlīdzeklis zaudē saķeri ar ceļu ūdens dēļ.
Dziesmā šis vārds parādās dramatiskā brīdī, kad ģimenes automašīna nonāk akvaplanēšanā, radot bīstamu situāciju. Tas piešķir dziesmai spriedzi un atspoguļo negaidītu pavērsienu ģimenes ceļojumā.
Arttu Wiskari kopā ar Leavings-orkesteri izstāsta katastrofāli neveiksmīgu ģimenes brīvdienu stāstu. Ģimene ar ātro kredītu tiek uz lētu ceļojumu uz Visulahti vaska figūru kabinetu, bet īrētais Solifer kemperis, lietus un tēta neprasme pārslēgt ātrumus ātri sabojā noskaņojumu. Sieva risina krustvārdu mīklas, bērni mēģina uzminēt galamērķi, bet šoferis lietusgāzē neko neredz. Tad uz ceļa izbirst bērnu Monopola spēle, no ledusskapja iztek glikols, radio apklust, un sešas nopirktās bezalkoholiskās alus pudeles paliek neizdzertas. Atkārtotais jautājums “Tässäkö tää oli?” [“Vai tas bija viss?”] ir somu sarunvaloda: tää nozīmē “tas” vai “šis”, bet visa frāze izklausās pēc izmisīga jautājuma par to, vai ar šādu atvaļinājumu dzīve tiešām jābeidz.
Dziesma ir smieklīga tieši tāpēc, ka nelaimes kļūst arvien lielākas. Kemperis uzšļūc uz ūdens, auto aizslīd ar ātrumu simt kilometru stundā, un stāstītājs pat nezina, vai no tā būtu izglābies rallija braucējs Vatanens. Pēc avārijas seko gandrīz absurds pavērsiens: tētim ir ģipsī ieslēgta roka, viņš ierauga laikraksta Iltalehti vāku un secina: “Iskä teki meistä julkkiksii” [“Tētis padarīja mūs par slavenībām”]. Tātad neveiksmīgais ceļojums vismaz nonāk avīzē. Taču aiz jokiem paliek tēta vainas sajūta: viņš domā par bērnu vilšanos, par neveiksmēm skolā un darbā un pat par Ziemassvētkiem bez šķiņķa. Atvaļinājums sākas ar salauztu roku un ģimenes klusumu, tomēr dziesma šo pilnīgo fiasko pasniedz ar ļoti somisku, sausu humoru.