Vārds "ingehuil" ir interesants, jo tas nav parasts ikdienas vārds. Tas ir saliktenis, kas veidots no "in" (iekšā) un "gehuil" (raudāšana, kliegšana), un tas nozīmē "izraudājies" vai "daudz raudājis".
Dziesmas kontekstā tas apraksta vīrieša nožēlu par to, ka viņš ir pārāk daudz raudājis un nepietiekami dzīvojis, uzsverot dziesmas galveno vēstījumu – dzīvot pilnvērtīgi un nenožēlot.
Andrē Hazess jaunākais, dziedātājs no Nīderlandes, dziesmā “Leef” jeb “Dzīvo” sāk ar ainu piektdienas vakarā kādā Amsterdamas bārā. Pie letes sēž vecs, gudrs vīrs ar glāzi rokā un saka, ka viņam atlikušas tikai dažas dienas. Viņa padoms ir vienkāršs un ļoti tiešs: “Leef, alsof het je laatste dag is” [Dzīvo tā, it kā šī būtu tava pēdējā diena] un “Leef, alsof de morgen niet bestaat” [Dzīvo tā, it kā rītdienas nebūtu]. Vārds leef ir pavēles forma no leven, “dzīvot”, tāpēc skan kā skaļš pamudinājums, nevis klusa pārdomāšana.
Vīrs atzīst, ka visu mūžu smagi strādājis un pelnījis naudu “kā ūdeni”, tomēr īsti nav dzīvojis. Sieva viņu pametusi cita cilvēka dēļ, un viņa dzīvē bijis pārāk daudz raudu, salīdzinot ar smiekliem. Tāpēc atkārtojums “Pak alles wat je kan en ga” [Paņem visu, ko vari, un dodies] nozīmē: neatliec dzīvi uz vēlāku laiku, izmanto iespējas un dodies uz priekšu. Dziesma ir draudzīgs, mazliet skarbs atgādinājums no bāra letes: nauda un darbs paši par sevi nepārvēršas par dzīvi. Dziedi līdzi “a, a, a” un uztver šo padomu burtiski: dzīvo tagad.