Vārds "entice" nozīmē "vilināt" vai "pievilināt". Tas apraksta darbību, kad kāds tiek pārliecināts darīt kaut ko, bieži vien ar solījumu par prieku vai labumu.
Lai gan šis vārds nav tieši dziesmas tekstā, tas lieliski raksturo to, kā dziesma ar savu cerību pilno vēstījumu par mīlestību un nākotni varētu "vilināt" klausītāju. Tas ir interesants vārds, kas liek aizdomāties par to, kā mēs piesaistām un pārliecinām citus.
Šī dziesma ir kā mīlas pāra slepens solījums sev un pasaulei: „mūsu diena vēl nāks”. Tekstā viņi tic, ka reiz „Our day will come” [Mūsu diena atnāks] un tad „we'll have everything” [mums būs viss], pat ja tagad viņiem vēl kaut kas pietrūkst. Dziesma skan ļoti cerīgi un spītīgi vienlaikus – pasaule var teikt, ka viņi ir „too young to know” [pārāk jauni, lai saprastu], bet viņa atbild: „No one can tell me that I'm too young to know” [Neviens man nevar teikt, ka esmu pārāk jauna, lai zinātu]. Viņa ir pārliecināta: „I love you so, and you love me” [Es tevi ļoti mīlu, un tu mīli mani], un ar to viņai pietiek.
Man patīk, cik laimīgi naiva ir šī pārliecība: „If we just wait a while” [Ja mēs vienkārši mazliet pagaidīsim] un „No tears for us, think love and wear a smile” [Mums nebūs asaru, domā par mīlestību un nēsā smaidu]. It kā viņi būtu nolēmuši ignorēt visus šķēršļus un koncentrēties tikai uz savu kopīgo sapni. Viņi savu mīlestību sauc par maģisku: „Our dreams are magic because we'll always stay in love this way” [Mūsu sapņi ir maģiski, jo mēs vienmēr paliksim iemīlējušies šādi]. Un atkārtošana „Our day will come” [Mūsu diena atnāks] atkal un atkal izklausās pēc mantra, ko viņi skandē vienam otram, lai nepazaudētu ticību. Tā ir dziesma par diviem cilvēkiem, kuri izvēlas cerību, nevis bailes, un dzīvo ar domu, ka viņu laiks vēl tikai nāk.