Brotou nozīmē “uzdīga” vai “izplauka”. Tas ir darbības vārda brotar pagātnes laiks un parasti tiek lietots par augiem, ziediem vai kaut ko, kas pēkšņi sāk parādīties.
Dziesmā šis vārds tēlaini apraksta mīlestību kā ziedu, kas “uzdīga” dārzā un mainīja dziedātāja dzīvi. Tā poētiskā nozīme padara vārdu īpaši spilgtu un neaizmirstamu.
Agir, mākslinieks no Portugāles, šajā dziesmā mīļoto cilvēku salīdzina ar vienīgo ziedu savā dārzā: „No meu jardim há uma flor” [„Manā dārzā ir zieds”]. Viņš saka, ka nekad nav redzējis neko līdzīgu un, tiklīdz viņu ieraudzīja, saprata: „nasceu para ser minha” [„tas piedzima, lai būtu mans”]. Tas nav stāsts par īstu dārzu, bet par cilvēku, kurš viņa dzīvē parādās kā kaut kas īpašs un negaidīts. Zieds „izdīga” un „mudou a minha vida” [„izmainīja manu dzīvi”], tāpēc atkārtojums „Vida, vida” skan kā vienkāršs, ļoti tiešs prieka sauciens.
Pirms šīs tikšanās viņa dzīve bija „um deserto em mão” [„tuksnesis rokā”], ļoti tēlains veids, kā aprakstīt tukšumu un nedrošību par to, vai kaut kas izdosies. Tad šī skaistā persona pasniedz viņam roku, un viss mainās uz labo pusi: „tu mudaste-me para melhor” [„tu izmainīji mani uz labo pusi”]. Dziesmas beigās viņš vairs negrib, lai šis cilvēks aiziet, un saka, ka vairs nezina, kā dzīvot bez viņa. Man patīk, cik dziesma ir atklāta un mazliet pārdroša: zieds nav tikai skaista metafora, tas kļūst par cilvēku, kurš beidzot piepilda agrāk tukšo dzīvi.